Aptauja liecina, ka trīs ceturtdaļas britu atbalsta vēja enerģijas paplašināšanu vēja enerģija


Vairāk nekā trīs ceturtdaļas sabiedrības atbalsta vēja parku būvniecību Apvienotajā Karalistē. Tas ir galvenais Opinium aptaujas secinājums novērotājs valdības publicēšanas gaitā pretrunīgi vērtētie energoapgādes drošības plāni pagājušajā nedēļā.

Ministri atbalstīja kodolenerģiju, bet izvairījās no jaunas sauszemes vēja enerģijas kā galvenā līdzekļa, lai aizsargātu Apvienoto Karalisti no nākotnes enerģētikas krīzēm. Taču jaunā aptauja liecina, ka toriju vēlētāju atbalsts vēja turbīnām gandrīz atbilst leiboristu un liberālo demokrātu atbalstītāju atbalstam – tas liecina, ka rīcība pret sauszemes vēju, kas ir konservatīvo aizmugures spiediena rezultāts, veicina pašas partijas vēlētāju uzskatus.

Opinium aptaujā 79% toriju vēlētāju pauda stingru vai zināmu atbalstu vēja parku ierīkošanai Apvienotajā Karalistē, salīdzinot ar 83% leiboristu vēlētāju un 88% liberāļu. Divas trešdaļas no visiem vēlētājiem priecātos par vēja parka būvniecību savā apkārtnē.

Savukārt par jaunām atomelektrostacijām principā bija tikai 46% no visiem balsotājiem, bet tikai 32% par gāzi darbināmām elektrostacijām. Mazāk nekā trešdaļa vēlētāju būtu priecīgi, ja savā apkārtnē tiktu uzcelta atomelektrostacija, savukārt mazāk nekā ceturtā daļa atbalstītu ar gāzi darbināmu elektrostaciju savā apkaimē.

Apvienotās Karalistes vēja parku licencēšanas apsekojuma dati

Šie rezultāti liecina, ka valdības domāšana ir tālu no sabiedrības priekšstata par nepieciešamību nodrošināt energoapgādes drošību, vienlaikus strādājot pie nulles emisiju līmeņa sasniegšanas. Tas ir arī pretrunā ekspertu brīdinājumiem, kuri saka, ka paļaušanās uz kodolenerģiju rada nopietnas bažas tautai. Viņi norāda, ka valstij tuvākā atomelektrostacija, Hinklijs Punkts CPašlaik Somersetā tiek būvēts, 2017. gadā bija jāsāk ražot elektroenerģiju, taču tas netiks darīts līdz 2026. gadam, jo ​​kavēšanās palielina stacijas izmaksas 16 miljardu mārciņu apmērā līdz 16 miljardiem mārciņu.

“Šī izšķērdīgā kodolplāna vietā valdībai tagad būtu jāiegulda sauszemes vēja enerģijā, lai palīdzētu samazināt iedzīvotāju rēķinus,” sacīja liberāldemokrātu līderis Eds Deivijs. “Turklāt droša kodolatkritumu uzglabāšana ir dārga, sarežģīta un pretrunīga.”

Tomēr bijušais toriju enerģētikas sekretārs Čārlzs Hendrijs, kurš tagad konsultē enerģētikas nozari, sacīja, ka ir gandarīts, ka valdība ir apņēmusies palielināt kodolenerģiju, taču apšauba, ka finansēšanas modelis piesaistīs pietiekamu privātā sektora interesi jaunu spēkstaciju celtniecībai. Valdībai jātiek skaidrībā, vai tai būtu jāpārņem viss finansējums rūpnīcu būvniecībai, viņš sacīja. “Tas notiek gandrīz visās citās pasaules valstīs. Pēc tam, ja tā vēlas to darīt, tā pēc būvniecības var tos pārdot privātajam sektoram. Tas ir drošākais veids, kā iegūt nepieciešamās investīcijas un partnerattiecības.

Tomēr zinātnieki brīdina, ka liela paļaušanās uz kodolenerģiju ir pāragri, kad runa ir par kritisko kodolatkritumu apsaimniekošanas jautājumu. vēl jārisina. Apvienotā Karaliste joprojām nav izvēlējusies vietu, kur uzbūvēt pazemes krātuvi izlietotās kodoldegvielas stieņiem un radioaktīvajam apšuvumam, kas uzkrāts pēdējo septiņu atomelektrostacijas darbības gadu desmitu laikā. Lielākā daļa valsts kodolatkritumu joprojām tiek glabāti virs zemes Sellafīldā Kambrijā.

Puspabeigta liela cilindriska konstrukcija, daļa no kodolreaktora, ko ieskauj celtņi
Hinkley Point C atomelektrostacija stipri atpaliek no grafika. Foto: Reuters

“Mums ir jāveido pazemes krātuve, kas būtu pieņemama vietējiem iedzīvotājiem, ģeoloģiski stabila un pietiekami liela, lai uzglabātu 750 000 kubikmetru kodolatkritumu, kas uzkrāsies, kad darbosies visi mūsu pašreizējie reaktori,” viņš sacīja profesorei Klērai Korkhilai. Šefīldas universitāte. “Labākajā gadījumā tas prasīs desmit gadus. Tikai tad es priecātos uzzināt, ka Lielbritānijā tiek būvētas vēl astoņas atomelektrostacijas.

2019. gadā Apvienotā Karaliste atsāka centienus panākt vienošanos par pazemes kodolatkritumu objekta būvniecību. Līdz šim iedzīvotāji četros rajonos – trīs Kambrijā un vienā Linkolnšīrā – ir piedalījušies brīvprātīgā procesā, lai noskaidrotu, vai būtu iespējams veikalu uzbūvēt viņu apkārtnē. Tuvākajā nākotnē tiks veikta urbšana, lai pārbaudītu, kā pazemes ūdens plūsma var sabojāt objektu katrā apgabalā. Ja tad tur esošais iezis izrādīsies piemērots, ģeologiem jāvērtē, vai tur varētu uzbūvēt pietiekami lielu pazemes krātuvi.

“Mēs varētu atrast labu klinšu zonu, bet… nepietiek vietas, lai uzglabātu visus atkritumus, kas mums jāapglabā,” piebilda Korkhils. “Tad mums, iespējams, būs jāmēģina atrast otru vai pilnīgi jaunu vietu. Tas nav jautājums, ko mēs varam sasteigt.