Černobiļas iekšienē: attēlos redzamas haotiskas ainas pasaules bēdīgi slavenākajā atomelektrostacijā


Černobiļas atomelektrostacijas ķīlnieki bija spiesti zagt degvielu no Krievijas iebrucējiem, lai novērstu “katastrofu”, jo Ukrainas amatpersonas apgalvo, ka Kremļa karavīri izlaupīja spēkstaciju personīgajām mantām un aizbēga ar 169 ieslodzītajiem.

Fotogrāfijās no 1986. gada kodolkatastrofas vietas redzamas izdemolētas telpas, kas bija paredzētas rūpnīcas personāla izmitināšanai, no kurām, iespējams, atņēma “naudu, vērtslietas” un “klēpjdatorus”, ko veikuši Krievijas karavīri, meklējot preces “kā suņiem”.

Tiek ziņots, ka Krievijas spēki arī ir izrakuši tranšejas stipri piesārņotajā Sarkanajā mežā, kas atrodas aizlieguma zonā, un atveduši atpakaļ radioaktīvās daļiņas.

Varas iestādes apgalvoja, ka objekts pagājušajā nedēļā tika atdots Ukrainas spēkiem pēc tam, kad to bija ieņēmuši Vladimira Putina spēki kopš iebrukuma sākuma 24.februārī.

Kādu laiku viņi neļāva darbiniekiem, kas tur uzturēja telpas, iziet no mājas vai tikt izraidīti no citiem darbiniekiem.

Saskaņā ar Ukrainas iekšlietu ministra Denisa Monastirska teikto, 169 Ukrainas Nacionālās gvardes karavīri, kas apsargāja kompleksu, uz mēnesi tika ieslodzīti pazemes kodolbunkurā bez piekļuves dabiskajam apgaismojumam, svaigam gaisam un informācijai.

Nav zināms, kur viņi šobrīd atrodas, taču viņam ir aizdomas, ka tie uz Krieviju atvesti caur Baltkrieviju.

Viņš teica CNN: “Viņi šeit tika turēti 30 dienas bez atbilstoša apgaismojuma un pārtikas. Viņus nelaida ārā. Pēdējā dienā viņus no šejienes aizveda nezināmā virzienā. Diemžēl šodien mēs neko nezinām par viņas likteni.

“Krievijas militārpersonas pārmeklēja visu Ukrainas apģērbu, personīgās mantas, piemēram, suņus, meklējot naudu, vērtslietas un klēpjdatorus. Šeit notika laupīšana. Krievijas militārpersonas nozaga datorus un aprīkojumu.

Ieskats Černobiļas atomelektrostacijas administrācijas ēkas telpās, kurās kā ķīlnieki it kā tika turēti zemessargi

Ieskats Černobiļas atomelektrostacijas administrācijas ēkas telpās, kurās kā ķīlnieki it kā tika turēti zemessargi

Rūpnīcas inženieris stāstīja arī nenogurstošās sarunas, kas darbiniekiem bija jāveic ar Krievijas bruņotajiem spēkiem, lai nodrošinātu rūpnīcas drošu darbību.

To pastāstīja Valērijs Semonovs BBC: ‘Mums nepārtraukti bija jārisina sarunas ar viņiem un jācenšas viņus neapvainot, lai viņi ļautu mūsu darbiniekiem vadīt objektu.’

Smonovs sacīja, ka vienā gadījumā viņam nācies zagt degvielu no krieviem, kad uz trim dienām tika pārtraukta elektrības padeve stacijai, jo rezultāti varēja būt “katastrofāli”.

Viņš piebilda: “Varēja izdalīties radioaktīvais materiāls. Jūs varat iedomāties, cik tas ir.

“Es nebaidījos par savu dzīvību. Es baidījos, kas notiks, ja es neuzraudzīšu objektu. Es baidījos, ka tā būs traģēdija cilvēcei.

Tas nāk kā DŠķiet, ka vairāki kadri no aizlieguma zonas ap Černobiļas atomelektrostaciju ir apstiprinājuši ziņas, ka Krievijas karaspēks ir rakjis tranšejas un nocietinājumus dažās no visvairāk piesārņotajām reģiona daļām.

Ziņojumos no bēdīgi slavenā objekta — 1986. gada katastrofas vietas — redzamas izdemolētas telpas, kurās gulēja objekta darbinieki, kuriem it kā tika atņemta

Ziņojumos no bēdīgi slavenā objekta — 1986. gada katastrofas vietas — redzamas izdemolētas telpas, kurās gulēja objekta darbinieki, kuriem it kā tika atņemta “nauda, ​​vērtslietas” un “klēpjdatori”.

Kadros, kuriem ir noteikta ģeogrāfiskā atrašanās vieta un plaši izplatīti sociālajos tīklos, redzami izjauktas zemes uzkalni un nocietinājumi, kas izrakti Sarkanā meža malā, tikai dažus kilometrus uz rietumiem no Černobiļas.

Pēc drona kameras tālināšanas un panoramēšanas no pamestajām krievu pozīcijām, tālumā redzams draudīgais tērauda kupols, kas aptver sagrauto reaktoru.

Sarkanais mežs stingri atrodas iekšējā aizlieguma zonā ap Černobiļu un bija vissmagāk skartais apgabals, kad 1986. gadā uzspridzināja 4. reaktoru, izraisot pasaulē ļaunāko kodolavāriju.

Tas tiek uzskatīts par tik ļoti piesārņotu, ka pat atomelektrostacijas strādniekiem parasti nav ļauts tur doties.

Bija arī ziņas par to, ka krievu karavīri no meža atveduši mājās radioaktīvos materiālus.

To pastāstīja ukraiņu karavīrs Ihors Ugolkovs CNN Šis starojums ir palielinājies kopš to ierašanās, un amatpersonas arī apgalvo, ka tas ir saistīts ar nelielu daļiņu un putekļu atvešanu.

Ugolkova kungs sacīja: “Viņi devās uz Sarkano mežu un atnesa radioaktīvos materiālus uz savām kurpēm.

“Citas vietas ir labi, bet radiācija šeit ir palielinājusies, jo viņi šeit ir dzīvojuši.

“Viņi gāja visur un paņēma līdzi arī radioaktīvos putekļus (aizbraucot).”

Deniss Monastirskijs sacīja CNN:

Deniss Monastirskijs sacīja CNN: “Viņi šeit tika turēti 30 dienas bez atbilstoša apgaismojuma un ēdiena. Viņus nelaida ārā”

Varasiestādes paziņoja, ka vieta pagājušajā nedēļā tika atdota Ukrainas spēkiem pēc tam, kad kopš iebrukuma sākuma to bija ieņēmuši Vladimira Putina karaspēks.

Varasiestādes paziņoja, ka vieta pagājušajā nedēļā tika atdota Ukrainas spēkiem pēc tam, kad kopš iebrukuma sākuma to bija ieņēmuši Vladimira Putina karaspēks.

Černobiļas strādnieki bijuši spiesti zagt degvielu no Krievijas spēkiem, lai novērstu

Černobiļas strādnieki bijuši spiesti zagt degvielu no Krievijas spēkiem, lai novērstu “katastrofālas” sekas, jo Ukrainas amatpersonas apgalvo, ka Kremļa karavīri izlaupījuši atomelektrostaciju personīgajām mantām un aizbēguši ar 169 ieslodzītajiem.

Pagājušajā nedēļā Ukrainas valstij piederošais kodolenerģijas uzņēmums Energoatom ziņoja, ka vairāki Krievijas karavīri evakuēti no meža uz Baltkrieviju, lai ārstētu akūtu radiācijas sindromu (ARS), lai gan tas vēl ir jāpārbauda Starptautiskajai Atomenerģijas aģentūrai (IAEA). ).

Pēdējais Krievijas karaspēka kontingents pagājušo piektdien atkāpās no savām pozīcijām ap Černobiļu, pirmo reizi kopš 24.februāra iebrukuma atdodot kontroli pār elektrostacijas apkārtni atpakaļ Ukrainai.

IAEA vadītājs Rafaels Grosi pagājušajā nedēļā sacīja, ka viņš pēc iespējas ātrāk vadīs misiju uz Černobiļu, lai novērtētu Krievijas spēku nodarītos zaudējumus un nodrošinātu, ka netiek traucēti kodolatkritumu glabātavas drošības protokoli.

“Es pēc iespējas ātrāk vadīšu palīdzības un atbalsta misiju uz Černobiļas atomelektrostaciju. Tā būs pirmā šādu kodoldrošības misiju sērijā Ukrainā,» sacīja Grosi.

Kremlim vēl nav jāatzīst ziņas par saviem karavīriem, kas cieš no ARS, un tas nav komentējis savu karaspēka izvešanu no Černobiļas.