Kā sarkanā karoga sacīkstes noteica F3 čempiona Martina likteni


Sēžot uz Moncas boksu sienas pēc tam, kad sezonas noslēguma galvenās sacīkstes tika atzīmētas ar sarkanu karogu, stress bija redzams Viktors Mārtiņš‘ Seja. Kā ceturtais tituls kopā ar citiem konkursantiem bija sasniedzams Zane Maloney un Olivers Bērmans skrien viņam pa priekšu. 21 gadu vecajam jaunietim vienkārši bija jāpabeidz tur, kur viņš sāka.

Bet pēc tam sacīkstes tika apturētas, un tās nekad netika atsāktas pēc sadursmes, izbraucot no otrā Lesmo. Kurš Maini un Breds Benavidess, un uz spēles bija likta viņa nākotne, jo bija nepieciešamas gandrīz 30 minūtes, lai izlemtu viņa likteni. ART braucējam situācija tikai pasliktinājās, kad viņam tika piemērots piecu sekunžu sods pēc tam, kad viņš iepriekš vicināja melnbalto karogu par trases ierobežojumu pārsniegšanu septītajā aplī.

Kā ceturtajā vietā esošais Jenzer braucējs Viljams Alatalo saņēma arī piecu sekunžu sodu, Martins tika pacelts atpakaļ uz ceturto vietu, kas viņam bija nepieciešama, lai nodrošinātu titulu, sagādājot mulsinošu noslēgumu aizraujošajai sezonai, kurā pagājušajā nedēļas nogalē septiņi braucēji ar matemātisku sitienu pie titula kreisajā pusē. Atvieglojums bija acīmredzams francūzim, kurš notikumus raksturoja kā “vienkārši trakus”.

“Galvenais bija tikai izvairīties no nepatikšanām, un mēs to redzējām [on Friday]. Esmu kontaktējies ar [Arthur] Leclerc tāpēc nesaņēmu sevi labā formā un tempā [Sunday],” viņš teica. “Es nobraucu lieliskas sacīkstes, pieeja galvenajai sacīkstei bija pareiza, es tikai gaidīju, kad pārējie kļūdīsies. Zināju, ja finišēšu trešais, tas ir pietiekami labi. Komanda bija aiz manis, viņi man deva pareizo informāciju par čempionātu, kā spiest un kā riskēt.

“Tas, kas beigās notika ar drošības mašīnu, pēc tam sarkano karogu un sodiem, bija par daudz. Pārāk daudz emociju un pārāk intensīva, lai to visu izdzīvotu vienā mirklī. Dažreiz es redzēju sevi kā čempionu, tad varbūt nē. Beidzot tas ir izdarīts.”

Šis emociju kalniņš bija simbolisks ne tikai 2022. gada sezonai, bet lielai daļai Mārtiņa karjeras.

Pēc pievienošanās Alpine Academy tikai 17 gadu vecumā viņš tika izmests 2019. gada sezonas beigās pēc Formula Renault Eirokausa titula zaudēšanas komandas biedram. Oskars Piastri tikai par 7,5 punktiem. Mārtiņam tas bija postošs trieciens, taču viņš atguvās, nākamajā gadā izcīnot titulu un tiekot atjaunots barā. Pēc tam viņš 2021. gadā pārcēlās uz F3 MP Motorsportkuram savā debijas sezonā bija viena uzvara un seši pjedestāli.

Martins neparastā veidā izcīnīja F3 titulu pie ART boksu sienas sarkanā karoga laikā Moncā bez sacīkstes atsākšanas.

Martins neparastā veidā izcīnīja F3 titulu pie ART boksu sienas sarkanā karoga laikā Moncā bez sacīkstes atsākšanas.

Foto: Nīderlandes foto aģentūra

Martins, kurš šogad pievienojās ART, vadīja jau no sezonas sākuma un demonstrēja dažus iespaidīgus sniegumus Bahreinā un Spānijā, lai izcīnītu uzvaras galvenajās sacīkstēs. Neskatoties uz grūtībām sezonas vidū, viņam neizdevās uzvarēt sacīkstēs pēc Barselonas un uz īsu brīdi zaudēja kopvērtējuma vadību. Isaks Hadžārsviņš atkal atradās vadībā pēc tam, kad Zandvortas sacensībās izcīnīja otro vietu, pirms ieguva titulu Moncā.

Tāpat kā Piastri 2020. gadā, kad austrālietis savā debijas sezonā ar Prema izcīnīja F3 čempionu titulu, Martins sezonas laikā neieguva nevienu pole position, ko viņš piedēvē neveiksmei, taču saka, ka tas viņu netraucē.

Martinam ir dalītas jūtas par titula izcīnīšanas veidu, līdzīgi kā Bārmenam novērtēja savas izredzes, ja pēdējā sacīkste būtu atsāktaun sērijas izpilddirektors Bruno Mišels, žurnālistiem sacīja, ka “nekad nav labi šādi beigt čempionātu”. Lai gan viņš saka, ka “lai kas arī notiktu, man ir [the title]Martins joprojām uzskata, ka viņa trases limita sods bija netaisnīgs, un apgalvo, ka nav zinājis par pārkāpumiem, jo ​​komanda par pārkāpumiem tika informēta “ļoti vēlu, pārāk vēlu”. Bet tituls ir izcīnīts, un viņš nemeklēs FIA atbildes.

“Ja es būtu zaudējis šo čempionātu, es nezinu, kā tas būtu bijis, bet esmu pārliecināts, ka būtu stājies pretī pasaulei un kļuvis stiprāks.” Viktors Mārtiņš

Martins uzskata, ka satricinājumi viņa pagātnē padarīs viņa panākumus 2022. gadā vēl saldākus, sakot, ka tas ir “vēl labāk, salīdzinot ar to, ja man būtu viegls ceļš uz titulu”.

“Kā jau esmu teicis agrāk, esmu piedzīvojis daudzas lietas, arī manā pusē ir daudz ciešanu, kur man ir bijušas daudz šaubu, kur es neesmu izdarījis pareizo darbu, es Esmu zaudējis dažus čempionātus par velti,” viņš paskaidroja. “Es nezinu, kā būtu bijis, ja es zaudētu šo čempionātu, bet esmu pārliecināts, ka būtu stājies pretī pasaulei un kļuvis stiprāks.

“Bet es domāju, ka, lai to saprastu, tas ir kā uzticēties tam, kā viss notika savādāk. Pat ja neiet kā šodien, godīgi sakot, brīžiem vienalga domāju, ka viss ir beidzies, tas ir beidzies, es nebūšu čempions, un tā iegūšana man dod cerību uz gaišāku nākotni un varbūt arī vienkāršāku.

“Es gribu sev pateikt, pat ja tas ir grūti, es apgriezīšu stūri, ap problēmu, ap problēmu, kā esmu darījis pagātnē, un noteikti jūtos lieliski to darīt.” ”.

Neskatoties uz to, ka Martins ir vadībā no ieskaites, viņš titulu nekādā ziņā neuzskata par pašsaprotamu, jo īpaši ņemot vērā viņa grūtības tādos posmos kā Budapešta, kur viņš finišēja sestajā un desmitajā vietā, un Spa, kur viņš nespēja gūt vārtus pēc sarežģītas kvalifikācijas sesijas, kas sabojāja abus braucienus. .

Martins vadībā izvirzījās kopvērtējumā no pirmā apļa, pēc tam viņu uz īsu brīdi apsteidza iesācējs Hadžārs, taču Moncā viņam izdevās apsteigt Maloniju un Bārmenu.

Martins vadībā izvirzījās kopvērtējumā no pirmā apļa, pēc tam viņu uz īsu brīdi apsteidza iesācējs Hadžārs, taču Moncā viņam izdevās apsteigt Maloniju un Bārmenu.

Foto: Nīderlandes foto aģentūra

Viņš piebilda: “Tas nozīmē daudz. Jau pagājušajā gadā cīnījos par čempionātu, divus gadus strādāju, lai to iegūtu. Es zināju, ka pagājušajā gadā biju MP Motorsport savā debitantu sezonā, zināju, ka mums bija daudz jāstrādā, lai tiktu uz augšu, mēs paveicām labu darbu un mums bija zināma konsekvence.

“Un tad šogad ar ART es zināju, ka man ir automašīna, un es zināju, ka man ir konsekvence, komanda aiz manis un potenciāls to paveikt. Tas bija par konsekvences un pašpārliecinātības saglabāšanu, pat ja lietas neiet tik labi kā Budapeštā un Spa. Mazliet biju vadības pusē un tad pēdējos divos apļos teicu, ka man ir jāatdod viss, vienkārši jāspiež, nedomā par čempionātu un tā tas beidzas.

“Pat mana karjera, ja uz to skatos, vienmēr ir bijusi diezgan margināla, taču es nekad nepadodos, vienmēr uzticos sev un apkārtējiem cilvēkiem. Es teiktu, ka ar katru gadu kļūstu stiprāks un stiprāks. Varu arī sev pateikt, ka esmu gatavs cīnīties par vēl vienu tādu čempionātu kā šis un nodzīvot to līdz galam.”

Viens cilvēks, kas Mārtiņam pēc titula iegūšanas bija prātā, bija viņa nelaiķis draugs Entonijs Hūberts, 2018. gada GP3 čempions ar ART. Būdams Alpu akadēmijas biedrs, viņš bija cieši sadarbojies ar Martinsu Formula 2 sacīkstēs pirms viņa traģiskās nāves Spa 2019. gadā. Uz ķiveres nēsājot Huberta AH19 logotipu, Martins vēlas turpināt sava drauga aizraušanos.

“Es viņu pazīstu gadiem ilgi, tajā laikā strādāju ar viņu Renault,” viņš teica. “Treniņnometnes aizvadījām Enstonā, arī Francijā.

«Pēc tā, kas notika Spa… Es tikko biju pavadījis kopā ar viņu septiņas dienas, gulēju vienā istabā ar viņu, braucām kopā ar velosipēdu, pavadīju kopā ar viņu daudz laika. Es redzēju Antuāna profesionalitāti un viņa uzticību autosportam, un es zināju, ka viņam nav viegls veids, kā iekļūt Formulā 1.

“Atceros, kad viņš izcīnīja GP3 titulu, viņš nevarēja pāriet uz labāko komandu [in F2] un iespēja parādīt visu savu potenciālu. Viņam ļoti, ļoti labi gāja ar komandu, ar kuru viņš bija [Arden].

“Es vēlos to saglabāt, viņa aizraušanos ar sportu. Viņš vienmēr smaidīja, pat ja tas nebija labi. Es ļoti gribēju šķērsot šo finiša līniju un parādīt kamerai, ka es to izdarīju viņa labā. Es nevēlos nevienam parādīt, es tikai vēlos to darīt viņu labā.”

Mārtiņš vēlas turpināt sava 2019. gadā mirušā drauga un tautieša Huberta ceļu

Mārtiņš vēlas turpināt sava 2019. gadā mirušā drauga un tautieša Huberta ceļu

Foto: Nīderlandes foto aģentūra

Kad F3 tituls ir pabeigts un notīrīts, Martins vēlas nākamgad pāriet uz F2 un jūtas labi sagatavots izaicinājumam pēc tam, kad “paveica to, kas viņam bija jādara šogad”. Viņš turpina savu ceļojumu vienvietīgajā piramīdā ar Alpine atbalstu un ir pārliecināts, ka nākamajai kampaņai viņu iekļaus īstajā komandā.

“Es ticu sev un šogad ticēju ART,” viņš teica. “Tāpēc es ceru tikt F2 un zinu, ka man tur varētu būt iespēja paveikt lielas lietas un mēģināt turpināt savu ceļu uz F1. Es ticu, ka kādu dienu es tur būšu.

“Biju mazliet no menedžera puses un tad pēdējās divās kārtās teicu, ka man ir jāatdod viss, vienkārši jāspiež, nedomā par čempionātu un tā tas beidzas.” Viktors Mārtiņš

“Turpmāk viss, ko es vēlos darīt, ir ballēties, atpūsties. Kā jau teicu, Alpine atbalsta mani piecus gadus, un viņi vienmēr ir ielikuši mani pareizajā kategorijā, īstajā komandā ar īstajiem cilvēkiem. Arī mana personīgā vadība man ticēja no paša sākuma, un domāju, ka viņi to darīs vēl vairāk pēc šī titula. Esmu labā pozīcijā, lai dotos uz F2 un cerētu uz gaišu nākotni.

Martins zina, ka titulus izcīna nevis cerība, bet gan ātrums un apņēmība – un viņš to jau ir pierādījis daudz. Neatkarīgi no tā, kurai komandai viņš pievienosies savā pirmajā F2 kampaņā, viņa F3 pieredze, neskatoties uz augšu un uz leju, viņam noderēs.

Mārtiņa mērķis ir ar Alpine atbalstu nākamajā sezonā iekļūt Formulā 2

Mārtiņa mērķis ir ar Alpine atbalstu nākamajā sezonā iekļūt Formulā 2

Foto: Džeisons Vians