Oglekļa kredīta plāns atbilst Flakam


Klimata aizsardzības stratēģija piešķir pārāk daudz varas lielajām korporācijām uz vietējo kopienu rēķina

Savas kampaņas ietvaros, lai mudinātu sabiedrību stādīt vairāk koku oglekļa kredītu iegūšanai, Karaliskā meža departaments cilvēkiem bez maksas izsniedz koku stādus.  Karaliskais meža dienests

Savas kampaņas ietvaros, lai mudinātu sabiedrību stādīt vairāk koku oglekļa kredītu iegūšanai, Karaliskā meža departaments cilvēkiem bez maksas izsniedz koku stādus. Karaliskais meža dienests

Dabas resursu un vides departamenta centieni cīnīties pret klimata pārmaiņām, izmantojot oglekļa piesaisti meža ekosistēmās kā dabiskās oglekļa piesaistītājas, ir izpelnījušies daudz kritikas.

Politika tika paziņota Taizemes Klimata rīcības konferencē pagājušajā mēnesī. Ministrija norādīja uz daudzsološiem rezultātiem kampaņā, lai veicinātu oglekļa dioksīda tirdzniecību meža nozarē, jo daudzi lielie uzņēmumi ir izrādījuši interesi apstādīt vairāk meža platību, lai iegūtu oglekļa kredītus. Taču aktīvisti brīdina, ka šī klimata stratēģija var negatīvi ietekmēt centienus mazināt klimata pārmaiņas.

Papildus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai, kas ir galvenais globālās sasilšanas cēlonis, oglekļa mežsaimniecība ir vēl viena būtiska Taizemes klimata politikas sastāvdaļa, jo tās mērķis ir panākt oglekļa neitralitāti līdz 2050. gadam un nulles emisiju samazināšanu līdz 2065. gadam, norāda novērotāji.

Saskaņā ar Global Forest Watch datiem mežu ekosistēmām var būt izšķiroša nozīme planētas oglekļa ciklā, jo meži visā pasaulē absorbē neto 7,6 miljardus tonnu CO2 gadā.

Sakarā ar to, ka meži kā oglekļa piesaistītāji ir efektīvi, mežu aizsardzība un mežu atjaunošana ir izcelta kā izšķirošs pasākums cīņā pret klimata pārmaiņām.

“Mežu atjaunošana ir Taizemes klimata politikas galvenā uzmanība, kas ir tikpat svarīga kā dekarbonizācijas centieni, jo jo lielāks un veselīgāks mežs, jo lielāka būs oglekļa piesaistītāja un uzglabāšanas jauda,” sacīja Dr. Phirun Saiyasitpanich, Dabas resursu un vides politikas un plānošanas biroja ģenerālsekretārs.

dr Phirun teica, ka Taizemei ​​ir jāaudzē vairāk mežu un citu zaļo zonu, lai līdz 2037. gadam aptvertu 55% valsts teritorijas, lai palielinātu meža nozares oglekļa absorbcijas spēju līdz 120 miljoniem tonnu CO2.

Saskaņā ar Taizemes siltumnīcefekta gāzu emisiju uzskaites sistēmu meža nozare līdz 2016. gadam bija piesaistījusi vairāk nekā 91 miljonu tonnu CO2.

Meža audzētāji tagad var izmantot savu ieguldījumu, jo viņu zemes gabalos absorbētais CO2 daudzums tiek skaitīts kā oglekļa kredīti, ko viņi var izmantot, lai kompensētu oglekļa emisiju, kad samazina savu vidējo oglekļa pēdu vai tirgojas oglekļa tirgū.

Meža sektora oglekļa kredītu apmaiņas shēma ir piesaistījusi milzīgu privātā sektora interesi, sacīja Komsans Ruengritsarakuls no Karaliskā meža departamenta Kopienas meža apsaimniekošanas biroja.

“Kopš augusta septiņi lielie uzņēmumi ir paziņojuši par nodomu pievienoties 700 000 rai (112 000 ha) lauku mežu atjaunošanas programmām ar Karalisko mežu departamentu,” sacīja Komsans.

“Tomēr daudzi citi ir iesnieguši pieteikumus dalībai Jūras un piekrastes resursu departamenta programmā, lai iestādītu mangrovju mežus, kas kopumā aptver 550 000 rai (88 000 ha), ievērojami pārsniedzot mērķi 45 000 rai.”

Taizemes siltumnīcefekta gāzu pārvaldības organizācijas (TGO) direktors Kiatchai Maitriwong sacīja, ka tā dēvētā oglekļa ekonomika piedāvā arī daudzas iespējas uzņēmumiem: piemēram, jaunu uzņēmējdarbības modeli, lai sniegtu mežu atjaunošanas pakalpojumus klientiem, kuri vēlas iegūt oglekļa kredītus.

“Oglekļa tirgus ir vēl viens svarīgs mehānisms, lai virzītu valsts centienus seku mazināšanas jomā,” viņš teica.

“Lai stiprinātu oglekļa tirgu, Dabas resursu un vides departaments kopā ar partneriem pilnveido emisijas kvotu biržas administrēšanu, savukārt tiek ieviesti papildu stimuli, lai oglekļa tirgus tirdzniecībā piesaistītu vairāk dalībnieku.”

Saskaņā ar Dabas resursu un vides ministrijas datiem šogad ministrijas oglekļa mežsaimniecības kampaņā mežu stādīšanai ir atvēlēta 600 000 rai liela platība.

Bet Kritsada Boonchai, Taizemes klimata taisnīguma visiem koordinatore, sacīja, ka oglekļa mežu veicināšana ir vēl viens līdzeklis, kā koncentrēt meža zemju un dabas resursu pārvaldību valdības aģentūru un lielo korporāciju rokās.

Viņš apgalvoja, ka tas negatīvi ietekmēs klimata pārmaiņu mazināšanu, paverot nepilnības fosilā kurināmā rūpniecībai, lai tās varētu attīrīt savus uzņēmumus un vēl vairāk piesārņot klimatu.

“Valdība vienmēr ir mēģinājusi monopolizēt meža zemju apsaimniekošanu. No agrīnajām mežizstrādes koncesijām līdz NCPO nesenajai mežu attīrīšanas kampaņai [National Council for Peace and Order]”Šī jaunā politika, kas veicina mežu atjaunošanu apmaiņā pret oglekļa kredītiem, ir tikai vēl viena taktika, lai cilvēkiem atņemtu meža resursus,” sacīja Kritsada kungs.

Daudzi lieli uzņēmumi enerģētikas un rūpniecības nozarēs ir parakstījušies uz oglekļa mežu politiku, parādot fosilā kurināmā nozares nevēlēšanos atteikties no darbībām, kas rada intensīvas oglekļa emisijas, kas saasina globālo sasilšanu.

Pahara Hamčamnana no Ziemeļu zemnieku federācijas (NPF) aicināja valsti ievērot meža iemītnieku kopienas tiesības un dot viņiem lielāku teikšanu dabas resursu pārvaldībā.