Tiek uzskatīts, ka Zviedrija ir pirmā valsts pasaulē, kuras mērķis ir uz patēriņu balstīta emisiju samazināšana


Līgums starp Zviedrijas politiskajām partijām ļauj valstij uzņemties atbildību par importēto preču oglekļa pēdas nospiedumu

Zviedrijas politiskās partijas ceturtdien vienojās savos klimata mērķos iekļaut uz patēriņu balstītas emisijas, padarot to par pirmo valsti pasaulē, kas spērusi lēcienu sarežģītajā emisiju ziņošanas jomā ārvalstīs.

Valstu klimata mērķi ir balstīti uz ziņojumiem par valsts teritorijā radītajām emisijām. Zviedrijas gadījumā tā izmantoja šos datus, lai likumos noteiktu nulles mērķi 2045. gadam, padarot to par vienu no ambiciozākajām zaļajām valstīm Eiropā.

Šīs pilnvaras tika vēl vairāk noslīpētas ceturtdien, kad parlamenta vides komiteja vienojās Zviedrijas klimata mērķos iekļaut ar patēriņu saistītās emisijas — piesārņojumu, kas rodas ārvalstīs, ražojot importētos produktus.

“Patērētāju emisiju iekļaušana Zviedrijas emisiju mērķos ir vēsturiska, un pie tā daudzas organizācijas jau sen ir strādājušas,” sacīja Zviedrijas Dabas aizsardzības biedrības ģenerālsekretāre Karīna Leksēna.

Grēta Tūnberga, kura uzsāka globālu jauniešu klimata kustību no Stokholmas, to izdarīja ilgi strīdējās Bagātajām valstīm ir jāuzņemas atbildība par ar patēriņu saistītajām emisijām un tās jāsamazina.

Komitejas ieteikums vēl ir jāpieņem, un ir jāizstrādā papildu detaļas, piemēram, Zviedrijas eksporta un starptautiskās aviācijas un kuģniecības ņemšana vērā.

Uz patēriņu balstīta statistika ir sarežģīta, jo tiek izmantotas dažādas aprēķinu metodes, ja nav starptautisku standartu. Rezultātus var izkropļot arī tas, ka trūkst ticamu ziņojumu par ražošanas procesiem, kas rada lielas emisijas.

Tomēr Eiropas Ģeozinātņu savienība aplēses ka aptuveni 22% no globālajām CO2 emisijām rodas no precēm, kuras tiek ražotas vienā valstī un patērētas citā.

Globālais oglekļa projekts aprēķināts ka aptuveni 60% no Zviedrijas kopējām emisijām nāk no ārvalstīm un ir iekļauti importā. Valstij, kas savās mājās sper lielus panākumus tīras enerģijas jomā, tas ir ievērojams klimata bruņu trūkums.

“Zviedrija, pieņemot šo mērķi, cerams, noteiks jaunu standartu iztērējamo emisiju apkarošanai un mudinātu citas Eiropas valstis sekot šim piemēram,” Climate Home News sacīja klimata zinātnieks Zeke Hausfather.

Elizabeta Kornago, Eiropas reformu centra klimata eksperte, piekrita: “Tā kā tas palielina ambīcijas klimata jomā, tas varētu mudināt citas valstis, kas vēlas būt klimata līderes, darīt to pašu.”

Tomēr viņa piebilda, ka, lai gan “diskusijai galu galā ir jānotiek, es neesmu pārliecināta, ka daudzas citas ES valstis ir gatavas mainīt savu pieeju valsts mērķu noteikšanai tagad”.

Kongo DR Revīzija atklāj “nelikumīgu” mežizstrādes nozari, kurā iesaistīti seši bijušie ministri

Čalmersas Tehnoloģiju universitāte Ziņot patēriņa modeļi ir spēcīgi ietekmējuši komitejas darbu, un projekta vadītājs Jergens Larsons sacīja, ka Parīzes nolīguma ievērošana būs atkarīga no izmaiņām cilvēku uzvedībā.

“Ja mēs vēlamies sasniegt patiešām zemas emisijas, mums ir jāiegulda lieli līdzekļi jaunās klimatam draudzīgās tehnoloģijās un būtiski jāmaina mūsu uzvedība attiecībā uz precēm un pakalpojumiem,” paziņojumā presei sacīja asociētais profesors.

Tas var nozīmēt ierīču remontu, nevis jaunu pirkšanu, kotlešu nomaiņu pret falafeliem un iešanu kājām, riteņbraukšanu vai autobusu, nevis iepildīšanu automašīnā ar importēto benzīnu.

Saskaņā ar 2021. gada Eiropas Investīciju bankas datiem sabiedriskās domas aptauja, 76% zviedru atbalsta stingrākus valdības pasākumus, lai mainītu uzvedības modeļus. Tas liecina, ka Skandināvijas valsts ir labā stāvoklī, lai vismaz pārbaudītu patēriņa mērķi.

Annika Hedberga, Eiropas politikas centra vecākā analītiķe, sacīja, ka “tŠādi argumenti mudinās izmērīt problēmu un panākt progresu tās risināšanā,” piebilstot, ka tam vajadzētu palīdzēt “palielināt pārredzamību un izglītot cilvēkus par patēriņa ietekmi”.

Kostarikas Pēc vēlēšanām šaubas par politiku “turēt zemē”.

Runājot par tehnoloģijām, Zviedrijas rūpniecība maksimāli izmanto apskaužamus tīros enerģijas resursus, lai izveidotu akumulatoru rūpnīcas un pārbaudītu ilgtspējīga tērauda ražošanu, kas izgatavots no zaļā ūdeņraža.

Taču ar uzvedības un tehnoloģiju jauninājumiem mājās nepietiks, ja lielie emitētāji citur nespēs izpildīt Parīzes nolīguma nosacījumus. Šeit tiek īstenots ES plāns noteikt CO2 nodokli noteiktam importam.

Zviedrija atbalsta tā saukto oglekļa robežu regulēšanas mehānismu (CBAM), kam pilnībā jāstājas spēkā 2026. gadā un kuram būtu jāattiecas uz cementa, dzelzs un tērauda, ​​mēslošanas līdzekļu, alumīnija un elektroenerģijas importu.

Annika Hedberga sacīja, ka CBAM kopā ar ierosinātajiem pretmežu izciršanas noteikumiem un uzticamības pārbaudes diskusijām liecina par to, ka ES nopietnāk nekā jebkad agrāk uztver savas aizjūras emisijas.

Tam būtu jāiet roku rokā ar palīdzību nabadzīgākiem tirdzniecības partneriem atjaunot savas eksporta nozares, sacīja Tims Gors, Eiropas Vides politikas institūta klimata nodaļas vadītājs. “Izšķiroša nozīme būs starptautiskā klimata finansējuma paplašināšanai un tehnoloģiskajam atbalstam tirdzniecības partneriem, lai samazinātu emisijas.”